protesta akcija un jauko-skatu izbrauciens!

Svetdien Berline ritenbrauceji - visdazadako dzimumu, vecumu un braucamriku ipasnieki - devas simboliska izbrauciena pa apli, lai protestetu pret pilsetas teevu plaanu - buveet lielcelju A100 cauri Berlinei (tiesji pari Elsenbrucke pie manas majas).
Tas izskatijas aptuveni sjadi:












Brauciena sakums pie S-bahn pieturas Treptowe Park un "lieliskas arhitekturas perles" - Allianz centra. Sanakusi jauniesi, gimenes ar berniem, pensionari, panki un aktivisti....













Nopelniem bagata rinbrauceja R.Vimba darba kartibaa :)










Taa kaa Berliines prioritate tomer esot gajeji un ritenbrauceji (kaa uzrunaa teica mana rajona Fridrishain-Krauzberg parstavis), tad demonstracija rada ari dazu labu aizkustinosju skatu :)
pec 4 stundam, " neliela aplja ap Berlini (ieskaitot brandenburgas vartus, Engela statuju, Kopi skvotu un citas vietas) ir sajuta, ka padarits kas vertigaks.
Vakara pa radio klausos zinjas, kuraas staasta ka aptuveni 1800 Berlines iedzivotaji izbraukusi ielas, lai protestetu pret autobaanja izbuuvi, kas piesarnjotu pilsetvidi ar troksni, izpludes gazem, samazinatu parku teritorijas un liktu nojaukt dazju labu dzivojamo maaju.

pavasaris Berljiinee

Ieskatam - fotoo no Parslinjas un Elinas ciemosjanaas:









Jaunkundzes Reihstaaga pakaajee ...













Un pie "Atomic Man", no kuriem vienam (tam pa labi) starp kaajaam redzama mana maaja













Leedijas pastaigaajas kalna galaa, veerojot Berlines panoraamu.









Kaa es Enni nejaushi satiku pa holokausta pieminekja labirintiem maldoties.













Lieldienas Berliinee ir un paliek Lieldienas, pat ja lai sjuupotos, jaakaapj Mauer parka kalna galaa, kur ir briivaa grafitti siena - visu laiku kaads kaut ko njemas ar kraasaam.










Senlatviesju tradiicija - ierakt zemee lieldienolu cjaumalas :)

Ostern in Berlin

Svetku laiks sakaas ar atgriesjanos Berline ceturtdienas veelaa vakaraa, kad mani pie pasjaam durviim pieveda jauks vaacu jaunietis, kursj patiesiibaa brauca uz Drezdeni :) Sanjemos jau, lai uzpucetos un dotos ieest pirmo atgriesjanas kebabu ar Ligu uz "Bagdad", bet nogurums ir stipraks par visu un aizmiegu viegli atstutejusies pret gultu. Pamostos ap pulksten pieciem no rita, kad pie durvim jau zvana Enne ar Elinu - atveru durvis un tur divas, smaidigas un viegli iegurusjas sejas ar jokainu polju kuuku padusee un pusizdzertiem alinjiem rokaas.
Pirmo Berlines dienu pavadaam dazjaados Berlines parkos, Enne atsvaidzina savas "Alternative Tour Berlin" guutas iemanjas :P un es uzzinu, ka ir taads burviigs un brinumskaists parks (laikam Marienpark, vai kaa tamliidziigi), kur uzkapjot kalna galaa pa perimetru var apluukot teju visu pilseetu. Peec itaalju vakarinjaam (ar aperativo) ledijas uzpucejas, aiznjemas ritenjus un ripo balleeties, iepazistot ij panku vietas, izpurinot matus CAKE club, sastukejot vederas pusnaklts picas un ap rita gaismu eleganti aizminoties majas pa Oranienburger strasse, pamajot apmulsusajiem pieludzejiem.
Klusaja sestdiena parsteidzosja karta vaciesjiem, tomer strada partikas veikali (kas ir liela problema - katru svetdiwenu, jeb oficialo valsts brivdienu visi apkartner lielveikali ir vienkarsji slegti - mirsti kaut vai badaa!), kas tiek operatiivi izkjemeeti, lai iegadatu karbinju balto olu vakaraa plaanotajai olu kraasosjanai. Turismam noveltijam visu dienu, sastastot Elinai (aka Bebrim) visaadas elliigas gudriibas par Berliines veesturi, muuri, Reihstaagu un citiem iistiem objektiem. Tiek arii samulsineeti psihie tuuristi ar fotokameraam rokaas, jo pie Brandenburgas vaartiem Eliina tiek bildeeta ar fonu (viesniicu, pa kuras logu Maikls Dzeksons izkarinaaja savu beebi) pavisam preteejaa virzienaa.
Turpinot tuuri pa pilseetum, vakars tiek veltits TAKELES apmeklejumam - apgaumeeta piecstaviga maja ar makslinieku darbnicam, izstazju telpam, party vietaam un smilsjainu pagalmu, kuraa zhongoletaji rada trikus ar uguni. Vietas burvibu nedaudz iedraga nemitigi cirkulejosie turistu bari, kas liek nodoties nelielam pardomam par to, kuraa briidii sjie radijumi (kas savaa veidaa esam arii mees) saak palikt kaitinosji. Piemeram, sava milakaja kramu tirguu pie MAUER PARKA vinjus ta nejut. Varbut tapec, ka vinji izskjist uz Berliner starptautiskas komuunas fona ... Nezinu, bet lidz nakamajam TAKELES apmeklejumam noteikti paies krietns laicinjsh.
Ooolas ir burviigas(oolu ciinjas es gan ar savu mellenjoolu zaudeeju kaa mazais!, sjuuposjanaas Mauer-parka kalna galaa pie free-grafitti-sienas(kur nemitiigi darbojas dazjaadi maakslenieki) arii, paklusaam punkji un asaras, jo cieminji jau brauc projam!
Lieldienu vakars nosledzas nevis ar nelegalas parka ballites turpinajumu, bet francuzja gatavotam vakarinjam Ligas pagaidu miteklii un latviesju un francju beerniibas miiljaako multenju skatiisjanos!
P.S. gaidu no Ennes fotoreportazju :)

mājupceļš

Bija patīkami izjust dažādās māju-tuvuma-sajūtas gradācijas, braucot no Berlīnes uz Rīgu. Pēc pilnīgi nejēdzīga 350 km līkuma, kas nobrauktas lejup gar Vācijas-Polijas robežu, tiekam laipnīgi izsēdināt Čenstohovā - tai pašā, no kuras nāk mana Lielā Love, kur ir vismaz četras bērnu ratiņu ražotnes, veikalā pārdod rīvētus siera atgriezumus picām un pie pilsētas robežas atrodami Gredzenu Pavēlnieka cienīgi pakalni ar baltām pilsdrupām.Diemžēl šoreiz Čenstohova tik laipna ne pret mani, ne Oskaru nav, tādēļ mistiskā krustojumā pie vientuļa ceļmalas bāra "FAST FOOD BAR MAIAMI" nostāvam apuveni divarpus stundas, sākas drūmas prognozes par rītausmas sagaidīšanu, kad pēkšņikamēr kā zilās fejas apstājas sagrabējušā busiņā braucoši poļu strādnieki, no kuriem divi jau pēc četriem rītā pļauj iekšā 12% alu un atsakās noticēt, ka gaišmatainais un plecīgais Oskars ar smalko balsi nav "ģivčinka". Vieglā rītausmā tiekam apdāvināti ar ORiFLAME smaržu paraudziņiem un izsviesti gigantiskā krustojumā, jo mūsu ceļš tālāk iet uz Varšavu, bet strādnieki dragā uz Toruņu. Ārā ir sasodīti tumšs un auksts, patilte visnotaļ nav piemērotākā stopēšanas vietas, Oskars paņem manu roku un saka - ejam! Nezin ciki tālu būtu tā tipinājuši, ja ne pēkšņi nobremzētu fūre ar zilo feju numur divi - laipnu un interesantu šoferi, kas tiek atzīts par simpātisku gan no manas, gan Oskara puses. Ar feju izjokojamies poļu-krievu valodā, viņš mums iedāvina lielisku Polijas karti un novēl laimīgu ceļu - kad mūsu ceļi šķiras, ir jau saules gaisma. Veicot ceļu ar daudzām un varen dažādām mašīnām, nonākam aiz Suvalkiem (paldies Dievam Augustovā, kas ir kara stopētāja ielākais bieds, nenākas izkāpt), kur katra otrā mašīna jau brauc ar Lietuvas numuru - poļi, lūk, nav pacēluši nodokļus, tāpēc lietuvieši katru nedēļas nogali šķērso pierobežu, lai iepirktos). Mūs paņem tipisks Kauņas pamatiedzīvotājs (ērtas ttrenniņbikses, Mātes valodas intensīvs lietojums, dažādi burlaku piedzīvojumi), kas brauc mājās no Londonas - nedaudz apgrūtinošs faktors ir stūres atrašānās labajā pusē, kas katru apdzīšanas manevru padara par piedzīvojumu. Tā kā lieuviski tik labi nesaprotu, man nav jāklausās, kā viņš dienējis Franču leģionā, no kura izmests, kā blandījies riņķī armijas formā, dzinis mašīnas un vēl tik ko ne. Toties izmet viņš mūs tik labi pazīstamajās gigantiskajās krustcelēs pie Kauņas, pa kurām pirms kādiem gadiem trim agrā sestdienas rītā un ne visai svaigā ģīmī, pāri barjerām rāpāmies mēs ar Enni. Mājās, mājās, mājās - man gribas klaigāt, ierodoties Viļņā, bet Oskars aizrāda, ka Viļņa tomēr ir viņējā. Saulrietā iebraucot pakalnos, kas ieskauj manu otru mīļāko Lietuvas pilsētu, jau nezinu, kur aiz priekiem likties. Oskars mani atstāj Martinas un dodas mājās atgūties pēc brauciena, kamēr es pucējos jaukam vakaram Viļņas vecpilsētā ar saviem lietuviešu draugiem.
Viļņas vecpilsētas ielas ir tik pazīstamas un mājīgas, valoda - kaut arī nesaprotama, bet savējā. Aperatīvu dzeram COZY, kur rudenī ar Vahaganu vēl ēdām vakariņas. Balle izbeidzas ap trijiem naktī, kad nogurums vairs neļauj grozīties popa ritmā un soļojam mājās (ceļš pēc Marinas aprēķiniem aizņemot pusstundu, bet ievelkas līdz stundai).Nākamajā pusdienlaikā ar abiem ieturam ģimenes brokastis iepirkšanās centrā BIG'as un dodoties stopēt mājup jau sajūta, ka veicamais attālums ir ne lielāks kā Rīga-Kuldīga, vai kā tamlīdzīgi. Nepadodos pēdējā šofera sirsnīgajiem uzaicinājumiem "purināt" vodku, kas atrodama viņa ledusskapī, un izkāpju pie Akmens tilta. Atvadoties vēl jāskatās varen sarūgtinātajā fūres stūrmaņa sejā un murminājumā, ka "tādas meitenes kā Tu jau uz ielas nemētājas". Esi sveicināta mājās, ceļā pāri Akmens tiltam saka saulrieta izgaismotā Vecrīgas ainava ...