Ukrainas iekarotāji 2. Foo. Nejauša izlase.

Sergiy Marjanchuk. Kvēls Jūlijas Timošenko atbalstītājs un taisnības cīnītājs.









Jēzus Tevi mīl. Arī Kijevas tramvajos.







Rūta Vimba, Rīgas šprotes un finanšu papīru kaudzes.








Joep sanatorijas MAJAK atpūtas stūrītī.








Suvenīru tirgotāja. Neatkarības laukumā (Maidan nezavisimosķ)
.








Atpūtas vakars semināru zālē :)









Loesje iekaro kijevas ielas. Kamēr to vēl sauc Loesje. Bet vēlāk ...










Supermārkets Puscha Voditsa miestā.

Ukrainas iekarotāji 2. Kijevas romance.

Ne ziedošu kastaņu sveču, ne dzeltena lapu paklāja, bet Kijeva tik un tā dzied savu dziesmu - mazliet skumju, bezgala skaistu un kaislīgu - un liek man aizdomāties, kā būtu, ja nebūtu ne Rīgas, ne Berlīnes ...
Trīs milijonu pilsētā no kūrorta ciemata Puscha-Voditsa, kur sanatorijā "MAJAK" notiek seminārs, var nokļūt vai nu pusotrā stundā ar tramvaju līdz "Ploscha Kontraktova", no kura ir desmit minūšu gājiens līdz upei, vai arī neprognozējams laika daudzums "maršrutkā" līdz milzīgai pelēkai metro stacijai "Ņivki", kuru izraibina būdiņas ar belašu, zeķubikšu, apakšveļas, sadzīves tehnikas un citu noderīgu lietu tirgotājiem. Tādi tirgotāji ar saviem galdiņiem saspiedušies arī drēgnajos metro tuneļos pirms stāvajām trepēm dziļi pazemē, kur svilpo Kijevas metro, reklāmām, cilvēkiem, skaņām pieblīvēts. Pat nespēju īsti izstāstīt par reklāmu Ukrainā, īpaši Kijevā. Nerunājot par to, ka katrā izdevīgā kaktā ir iecelts reklāmas stends, sagrabējušos metro rotā video ekrāni, bet pilsētas centrā uz celtēm mirgo lielie LED ekrāni ... Visi stūri, stabi, sienas ir nolīmētas ar pašrakstiem sludinājumiem, krāsainām uzlīmēm, melnbaltiem plakātiem, piedāvājot jurista, uzpircēja, interneta, vai telefonmeitenes pakalpojumus. Tādēļ arī Loesje plakātu izlīmēšanai šajā brīnumainajā valstī ir zaļā gaisma - jo ko gan var teikt cilvēki, māju īpašnieki un policija, kad visi iespējamie stūri jau tik un tā ir nolīmēti raibi.
Raibas ir arī ukraiņu jaunkundzes, mulsinot manus rietumeiropas kolēģus - pieļauju, ka tik daudz lakādas, zelta un "dimantu" viņi vēl nebija redzējuši. Šī mākslīgā greznība kontrastē ar vecenītēm, kas dala lapiņas ar reklāmām un darbā nodzītiem četrdesmitgadniekiem, kas galvas mēteļu apkaklēs ieslēpuši steidzas uz mājām. Tā pat kontrastē arī nolaistas vēsturiskas mājas, tirgus būdiņas ar futūristiskām konstrukcijām, kurās atrodami biznesa, iepirkšanās centri un ... arī mākslas galerija.
Pinčuka galerija izkārtojusies piecos stāvos ar pārsteidzošu modernās mākslas galeriju, kurā aplūkojami ukraiņu mākslinieku darinājumi - multimediju darbi, fotogrāfijas, gleznas, instalācijas ... no iespaidiem apreibst acis. (http://pinchukartcentre.org/en/) Tik daudz dažādu, un arī labu darbu vienuviet neesmu skatījusi sen! Izejot no galerijas, gan jautāju Sergejam, kas ir tas Pinčuks, vai kāds ukraiņu klasiķis? Sergejs smiedamies atbild, ka tas neesot vis nekāds mākslinieks, bet ukraiņu oligarhs, kas galeriju uzcēlis par saviem līdzekļiem. Tā, lūk!
Mans mīļākais Kijevas rajoniņš ir un paliek ap ANDREJEVSKAJA CERKVA - gan kalna galā, kur var redzēt Kijevas panorāmu, gan līkumainā ANDREJEVSKAJA VULJICA, kur ieslēpusies gan brīnumskaista baznīca, gan Bulgakova namiņš, leļļu teātris un pat psihodēliskais muzejs.
Un tas man atkal liek aizdomāties, kā būtu, ja nebūtu ne Rīgas, ne Berlīnes ...



Maidan Nezalezhnosti

Ukrainas iekarotāji 2. Pārdomas.

Puse no darba laika gan paiet Loesje ziņu ēnā, ka viņi nevēlas mani pieņemt darbiņā no Jaunā gada. Patiesībā šī doma man indē ēstgribu un neļauj mierīgi gulēt, vai skatīties acīs Evanam - manam kolēģim, kurš bija viens no lēmuma pieņēmējiem. Un kādēļ tādas mocības? Kādā bezmiega mirklī pieceļos, izeju no istabiņas, lai ar karstas tējas krūzi izietu uz balkona ieelpot svaigu nakts gaisu. Un tur arī saprotu - es neprotu zaudēt!!! Es protu cīnīties līdz pēdējam, nepadoties, labot kļūdas, piedot, bet es nesaprotu, ko nozīmē zaudēt. Jo manā leksikā nav tāda jēdziena - "tas ir neiespējams". Jebko līdz šim bija iespējams panākt, ja bija pietiekami liela apņemšanās, vajadzība un mērķis tālu priekšā. Sāku domāt arī par teikumu, ko mamma man rudenī teica, kad biju aiztraukusies pa galvu pa kaklu uz Latviju, palīdzēt vecmāmiņai novākt ķirbju ražu - ka es mēdzot pamest lietas, kas man neizdodas...
Labi, pieļauju, ka šīs pašatklāsmes nav interesantas, taču Ukrainas apmācības dod ļoti daudz: intensīva krievu valodas zināšanu attīsīšana, atbildības uzņemšanās par divdesmit pieciem talantīgiem, gudriem un ļoti pieredzējušiem cilvēkiem, garas un aizraujošas diskusijas par Rietumu-Austrumu Eiropas sadursmju līniju ...

Ukrainas iekarotāji 2. Vilciens.

JEB "Kā Loesje iekaro Ukrainu un kļūst par ... RŪTU" :)

Bet nu par visu pēc kārtas. Divas nedēļas gan ir pietiekami ilgs laiks, lai pārdzīvotu miljons vērtīgu mirkļu, izdomātu daudz labu domu un piedevām paveiktu arī labus darbus. Tas arī tiek operatīvi īstenots.

Uz Ukrainu dodamies ar uzlabotu padomju vilcienu. Evans izplānojis pārsēšanos Poznaņā, liels ir mūsu pārsteigums, kad izrādās, ka Poznaņā mums jāpārkāpj vilcienā "Berlīne-Kijeva" :)
Viens no minētajiem vilciena uzlabojumiem ir kupejas sadalīšana divās ar starpsienu un tās nodēvēšana par trīsvietīgu (jā, kā jokos par gulēšanu uz trešā plaukta). Ar milzīgajām somām man un diviem paprāva auguma vīriešiem (kolēģiem - Evanam un Joep) tur īsti nepietiek vietas, tādēļ koridorī izceļu pārvietojamās kāpnes, kas pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ karājas improvizētajā garderobes stūrītī. Pēc brīža gaitenī dzirdu krekšķināšanu, pabāžu galvu un tur pie mūsu kāpnēm sāv piesārtis ukrainis ar milzu čemodānu uz ritentiņiem un aši nober: "Graždanka, požalsta uberiķe svoju ļestņicu!" Lielāko daļu ceļa noguļu uz trešā plaukta, lasot mammas atvestos latviešu žurnālus un mēģinu iedziļināties serbu "Hazāru vārdnīcā", kamēr aizmiegu ... Pamostos no acīs iespīdinātas lukturīša gaismas un zem deguna nočaukstinātas deklarācijas, kas jāaizpilda, iebraucot Ukrainā. Joep un Evans vispār neko nesaprot, tādēļ pārtulkoju viņiem katru robežsargu jautājumu un līdz ar to veiksmīgi izvairos no muļķīgu atbilžu došanas. Vilciens iestrēgst naktī, jo tam nomaina riteņus, pielāgojot tos Ukrainas dzelzceļa standartiem...
No rīta līdzpaņemtās sviestmaizes sāk sprūst kaklā, lai tās noskalotu, pavadone atnes kafiju no graņonkām metāla "glāž-turīšos". Pie reizes viņa pauž sajūsmu par Joep neparasti čirkainajiem matiem, nekautrīgi noprasot, kur tādus ilgviļņus var dabūt. Lieliska dāma!
Atpakaļceļš vilcienā ir ar salīdzinoši mazāk piedzīvojumiem un starpgadījumiem, pārgurums dara savu. Pirms robežas gan koridorī pamanu sievieti, kas gar radoatoru aizbāž cigarešu blokus. Ak jā, Ukraiņu lētais alkohols un cigaretes, kā arī meitenes ir trīs lietas, ko robežsargi meklē somās, plauktos un kastēm zem apakšējās lāviņas!
Berlīne, Lihtenbergas pietura sagaida agras rīta saules apspīdēta. Vai es atgriežos mājās? ... S-bāņa dziesma manāmi nomierina :)

starpspēle

Divas nedēļas mājās paiet vienā skrējienā, pa starpu - pāris jaukas vakariņas ar Carien, manu mīļo dzīvokļa biedreni, atvērto galeriju nakts Neukoeln, kur izliekos par mākslinieci, mans "Info evening about nuclear energy"ar filmas demonstrēšanu un Loesje tekstu raksīšanu, kā arī daudz citu jauku lietu.
... arī, arī mammītes ciemošanās uz 18. novembri, kurā apzinīgi ieaicinājām visus manus kolēģus, piebarojām ar rupjmaizi, piena-dārzeņu zupu, siļķu-kartupeļu sacepumu, rupjmaizes kārtojumu un tad sastutējām uz mīkstajiem spilveniem dzīvojamā istabā, lai uz sienas projocētu latviešu filmu TUMŠIE BRIEŽI.
Bet mans Lielais Uzdevums ir sagatavot visu Loesje 2.misijai Ukrainiā - 10 dienu apmācībai par informatīvo kampaņu veidošanu, mācot cilvēkiem Loesje metodiku. Neskaitāmas vēstules, čata sarunas krieviski, angliski, dažs pat raksta man Ukrainiski, tad vēl dalībnieku atlase - kaut gan domāju, ka cūku gripas epidēmija būs nobaidījusi visu Ukrainas pilsonisko sabiedrību, tomēr piesakās divreiz vairāk dalībnieku, kā nepieciešams. Atlases veikšana ir ļoti ... es nezinu. Gribas visiem dot iespēju uzzināt ko vairāk, ja jau reiz cilvēki interesējas, tā pat liekas diez gan neiespējami pēc pāris teikumiem atkost cilvēka "fišku". Dažbrīd ļaujos mirkļa sajūtām, pāris dalībniekus ielieku arī viņu neatlaidības dēļ (kas vēlāk izrādās pareizs lēmums).
Pirms brauciena vēl pagūstu ar norvēģu Katrīnu apciemot Berlīnes lielāko okupēto māju - KOPI, kur tanī vakarā pamanos izzīmēties uz pilnīgi visiem stūriem un deklarēt savu dzīves patiesību katram pankam, kuram nebija slinkums manī klausīties.
Nākamajā rītā gan pēc šādiem izgājieniem pazuduši cimdi, balss un arī labā dūša, pie tam pievakarē pārsteiguma vizītē solījis ierasties personāžs vārdā Vectēvs. Diez gan savādas sajūtas satikt cilvēku, kura dēļ savulaik pieraudāts spilvens, bet kad viņu ieraugu, saprotu, ka manā laika skalā pa šo laiku jau "ļoti daudz ūdeņu aiztecējuši" ... (Savādi, vai tiešām tik daudz kas būs mainījies?) Dienu atdzīvinām ap pulksten 19, kad vietā, kur pāris nedēļas vēlāk tika arestēts Pīts Dohertijs, sēžu kaktā ar tomātu sulu, cenšoties palīdzēt Katrīnas jaunkundzei viņas sirdslietās.
Šī ir jau svētdiena, bet man līdz izbraukšanai uz Ukrainu atlikušas divarpus dienas ...

jauna elpa

Pēc atgriešanās no ODDSTREAM pa ilgiem laikiem iekšā ir sajūta, ka es tomēr kaut ko varu arī radīt, ne tikai atgremot, un ka man apkārt ir daudz brīnišķīgu cilvēku.
Ne velti konstatēju, ka Nīderlandē varētu mēnesi nodzīvot, paliekot pie draugiem un paziņām dažādās pilsētās. Šoreiz gan ar Austru izmēģinājām tikai Njimegan un Jaron viesmīlību, pusdienas pie projektā iepazītā Jimmy, kā arī DenBosh, Lotes skvotu un Tima intelektuālo seju :)
Gaisa šautenes, jaunu zābaku iegāde lietainajā Nijmegan, dārgais gājiens uz kino, filmu NEW YORK, I LOVE YOU (kuru gandrīz visu aiz pārguruma nogulēju), siers un burvīga puķe podinā Jimmy askētiskajam dzīvoklim-dj studijai. Vīns krastmalā, nakšņošana vēsuriskā slimīcas ēkā, piecu stundu pastaiga pa pielijušo DenBosh un ... čau, vieglās dienas! Jaron unikālais priekšlikums, ka es varētu nedēļu strādāt no Loesje NL ofisa, tiek noraidīts, tādēļ sēžos vilcienā, jo mani gaida Berlīnes ofiss! Pa ceļam piedzīvoju, kā robežpolicija pārmeklē somas no "zaļās zemes" izceļojošajiem, vilciena aizkavēšanos par stundu (un tā ir tikai pirmā šī rudens sērijā) ... jau drīz Berlīnes S-bānis dzied savu dziesmu.

Esmu mājās, bet kaut kas ir mainījies. Nav laika pārdomām, jo jāsāk atkal darboties, taču iekšā ir priecīgs satraukums, viens nomaldījies taurenis, iedvesma un stresu nomainījis miers un konstruktīvisms.