Ukrainas iekarotāji 2. Kijevas romance.
Ne ziedošu kastaņu sveču, ne dzeltena lapu paklāja, bet Kijeva tik un tā dzied savu dziesmu - mazliet skumju, bezgala skaistu un kaislīgu - un liek man aizdomāties, kā būtu, ja nebūtu ne Rīgas, ne Berlīnes ...
Trīs milijonu pilsētā no kūrorta ciemata Puscha-Voditsa, kur sanatorijā "MAJAK" notiek seminārs, var nokļūt vai nu pusotrā stundā ar tramvaju līdz "Ploscha Kontraktova", no kura ir desmit minūšu gājiens līdz upei, vai arī neprognozējams laika daudzums "maršrutkā" līdz milzīgai pelēkai metro stacijai "Ņivki", kuru izraibina būdiņas ar belašu, zeķubikšu, apakšveļas, sadzīves tehnikas un citu noderīgu lietu tirgotājiem. Tādi tirgotāji ar saviem galdiņiem saspiedušies arī drēgnajos metro tuneļos pirms stāvajām trepēm dziļi pazemē, kur svilpo Kijevas metro, reklāmām, cilvēkiem, skaņām pieblīvēts. Pat nespēju īsti izstāstīt par reklāmu Ukrainā, īpaši Kijevā. Nerunājot par to, ka katrā izdevīgā kaktā ir iecelts reklāmas stends, sagrabējušos metro rotā video ekrāni, bet pilsētas centrā uz celtēm mirgo lielie LED ekrāni ... Visi stūri, stabi, sienas ir nolīmētas ar pašrakstiem sludinājumiem, krāsainām uzlīmēm, melnbaltiem plakātiem, piedāvājot jurista, uzpircēja, interneta, vai telefonmeitenes pakalpojumus. Tādēļ arī Loesje plakātu izlīmēšanai šajā brīnumainajā valstī ir zaļā gaisma - jo ko gan var teikt cilvēki, māju īpašnieki un policija, kad visi iespējamie stūri jau tik un tā ir nolīmēti raibi.
Raibas ir arī ukraiņu jaunkundzes, mulsinot manus rietumeiropas kolēģus - pieļauju, ka tik daudz lakādas, zelta un "dimantu" viņi vēl nebija redzējuši. Šī mākslīgā greznība kontrastē ar vecenītēm, kas dala lapiņas ar reklāmām un darbā nodzītiem četrdesmitgadniekiem, kas galvas mēteļu apkaklēs ieslēpuši steidzas uz mājām. Tā pat kontrastē arī nolaistas vēsturiskas mājas, tirgus būdiņas ar futūristiskām konstrukcijām, kurās atrodami biznesa, iepirkšanās centri un ... arī mākslas galerija.
Pinčuka galerija izkārtojusies piecos stāvos ar pārsteidzošu modernās mākslas galeriju, kurā aplūkojami ukraiņu mākslinieku darinājumi - multimediju darbi, fotogrāfijas, gleznas, instalācijas ... no iespaidiem apreibst acis. (http://pinchukartcentre.org/en/) Tik daudz dažādu, un arī labu darbu vienuviet neesmu skatījusi sen! Izejot no galerijas, gan jautāju Sergejam, kas ir tas Pinčuks, vai kāds ukraiņu klasiķis? Sergejs smiedamies atbild, ka tas neesot vis nekāds mākslinieks, bet ukraiņu oligarhs, kas galeriju uzcēlis par saviem līdzekļiem. Tā, lūk!
Mans mīļākais Kijevas rajoniņš ir un paliek ap ANDREJEVSKAJA CERKVA - gan kalna galā, kur var redzēt Kijevas panorāmu, gan līkumainā ANDREJEVSKAJA VULJICA, kur ieslēpusies gan brīnumskaista baznīca, gan Bulgakova namiņš, leļļu teātris un pat psihodēliskais muzejs.
Un tas man atkal liek aizdomāties, kā būtu, ja nebūtu ne Rīgas, ne Berlīnes ...
Maidan Nezalezhnosti
Trīs milijonu pilsētā no kūrorta ciemata Puscha-Voditsa, kur sanatorijā "MAJAK" notiek seminārs, var nokļūt vai nu pusotrā stundā ar tramvaju līdz "Ploscha Kontraktova", no kura ir desmit minūšu gājiens līdz upei, vai arī neprognozējams laika daudzums "maršrutkā" līdz milzīgai pelēkai metro stacijai "Ņivki", kuru izraibina būdiņas ar belašu, zeķubikšu, apakšveļas, sadzīves tehnikas un citu noderīgu lietu tirgotājiem. Tādi tirgotāji ar saviem galdiņiem saspiedušies arī drēgnajos metro tuneļos pirms stāvajām trepēm dziļi pazemē, kur svilpo Kijevas metro, reklāmām, cilvēkiem, skaņām pieblīvēts. Pat nespēju īsti izstāstīt par reklāmu Ukrainā, īpaši Kijevā. Nerunājot par to, ka katrā izdevīgā kaktā ir iecelts reklāmas stends, sagrabējušos metro rotā video ekrāni, bet pilsētas centrā uz celtēm mirgo lielie LED ekrāni ... Visi stūri, stabi, sienas ir nolīmētas ar pašrakstiem sludinājumiem, krāsainām uzlīmēm, melnbaltiem plakātiem, piedāvājot jurista, uzpircēja, interneta, vai telefonmeitenes pakalpojumus. Tādēļ arī Loesje plakātu izlīmēšanai šajā brīnumainajā valstī ir zaļā gaisma - jo ko gan var teikt cilvēki, māju īpašnieki un policija, kad visi iespējamie stūri jau tik un tā ir nolīmēti raibi.
Raibas ir arī ukraiņu jaunkundzes, mulsinot manus rietumeiropas kolēģus - pieļauju, ka tik daudz lakādas, zelta un "dimantu" viņi vēl nebija redzējuši. Šī mākslīgā greznība kontrastē ar vecenītēm, kas dala lapiņas ar reklāmām un darbā nodzītiem četrdesmitgadniekiem, kas galvas mēteļu apkaklēs ieslēpuši steidzas uz mājām. Tā pat kontrastē arī nolaistas vēsturiskas mājas, tirgus būdiņas ar futūristiskām konstrukcijām, kurās atrodami biznesa, iepirkšanās centri un ... arī mākslas galerija.
Pinčuka galerija izkārtojusies piecos stāvos ar pārsteidzošu modernās mākslas galeriju, kurā aplūkojami ukraiņu mākslinieku darinājumi - multimediju darbi, fotogrāfijas, gleznas, instalācijas ... no iespaidiem apreibst acis. (http://pinchukartcentre.org/en/) Tik daudz dažādu, un arī labu darbu vienuviet neesmu skatījusi sen! Izejot no galerijas, gan jautāju Sergejam, kas ir tas Pinčuks, vai kāds ukraiņu klasiķis? Sergejs smiedamies atbild, ka tas neesot vis nekāds mākslinieks, bet ukraiņu oligarhs, kas galeriju uzcēlis par saviem līdzekļiem. Tā, lūk!
Mans mīļākais Kijevas rajoniņš ir un paliek ap ANDREJEVSKAJA CERKVA - gan kalna galā, kur var redzēt Kijevas panorāmu, gan līkumainā ANDREJEVSKAJA VULJICA, kur ieslēpusies gan brīnumskaista baznīca, gan Bulgakova namiņš, leļļu teātris un pat psihodēliskais muzejs.
Un tas man atkal liek aizdomāties, kā būtu, ja nebūtu ne Rīgas, ne Berlīnes ...
Maidan Nezalezhnosti
Autors: bredoto @ 14:49
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru
Abonēt Ziņas komentāri [Atom]
<< Sākumlapa