ķiršu lietus

piektdiena, 2009. gada 25. decembris

Ukrainas iekarotāji 2. Vilciens.

JEB "Kā Loesje iekaro Ukrainu un kļūst par ... RŪTU" :)

Bet nu par visu pēc kārtas. Divas nedēļas gan ir pietiekami ilgs laiks, lai pārdzīvotu miljons vērtīgu mirkļu, izdomātu daudz labu domu un piedevām paveiktu arī labus darbus. Tas arī tiek operatīvi īstenots.

Uz Ukrainu dodamies ar uzlabotu padomju vilcienu. Evans izplānojis pārsēšanos Poznaņā, liels ir mūsu pārsteigums, kad izrādās, ka Poznaņā mums jāpārkāpj vilcienā "Berlīne-Kijeva" :)
Viens no minētajiem vilciena uzlabojumiem ir kupejas sadalīšana divās ar starpsienu un tās nodēvēšana par trīsvietīgu (jā, kā jokos par gulēšanu uz trešā plaukta). Ar milzīgajām somām man un diviem paprāva auguma vīriešiem (kolēģiem - Evanam un Joep) tur īsti nepietiek vietas, tādēļ koridorī izceļu pārvietojamās kāpnes, kas pilnīgi nesaprotamu iemeslu dēļ karājas improvizētajā garderobes stūrītī. Pēc brīža gaitenī dzirdu krekšķināšanu, pabāžu galvu un tur pie mūsu kāpnēm sāv piesārtis ukrainis ar milzu čemodānu uz ritentiņiem un aši nober: "Graždanka, požalsta uberiķe svoju ļestņicu!" Lielāko daļu ceļa noguļu uz trešā plaukta, lasot mammas atvestos latviešu žurnālus un mēģinu iedziļināties serbu "Hazāru vārdnīcā", kamēr aizmiegu ... Pamostos no acīs iespīdinātas lukturīša gaismas un zem deguna nočaukstinātas deklarācijas, kas jāaizpilda, iebraucot Ukrainā. Joep un Evans vispār neko nesaprot, tādēļ pārtulkoju viņiem katru robežsargu jautājumu un līdz ar to veiksmīgi izvairos no muļķīgu atbilžu došanas. Vilciens iestrēgst naktī, jo tam nomaina riteņus, pielāgojot tos Ukrainas dzelzceļa standartiem...
No rīta līdzpaņemtās sviestmaizes sāk sprūst kaklā, lai tās noskalotu, pavadone atnes kafiju no graņonkām metāla "glāž-turīšos". Pie reizes viņa pauž sajūsmu par Joep neparasti čirkainajiem matiem, nekautrīgi noprasot, kur tādus ilgviļņus var dabūt. Lieliska dāma!
Atpakaļceļš vilcienā ir ar salīdzinoši mazāk piedzīvojumiem un starpgadījumiem, pārgurums dara savu. Pirms robežas gan koridorī pamanu sievieti, kas gar radoatoru aizbāž cigarešu blokus. Ak jā, Ukraiņu lētais alkohols un cigaretes, kā arī meitenes ir trīs lietas, ko robežsargi meklē somās, plauktos un kastēm zem apakšējās lāviņas!
Berlīne, Lihtenbergas pietura sagaida agras rīta saules apspīdēta. Vai es atgriežos mājās? ... S-bāņa dziesma manāmi nomierina :)

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru

Abonēt Ziņas komentāri [Atom]

<< Sākumlapa