ķiršu lietus

otrdiena, 2009. gada 13. oktobris

ģeogrāfijas paraugstunda

Vakardien ciemos bija atnācis kaiminš no apakšstāva - bulgāru izcelsmes vācu skaņotājs, kurš mūs sestdien laipni ielūdza uz savas punk-ska-swing grupas koncertu.
Dzerot tēju, Ivans atzīstas, ka viņam nav īsti ne jausmas, kur ir Latvija.
Pēc tam, kad uz apskranduša kartona uzzīmēju izsmalcinātu Ziemeļ-austrumeiropas kartes atveidu, kurā Latvija mazliet izskatās pēc lāča, nevis iekostas rupjmaizes riciņas, kaimiņš ir šokā.

- es domāju, ka Latvija ir viena no tām valstīm! ...
- kas ir "tās valstis" ?
- nu tur, tālāk aiz Turcijas!
- Armēnija, Gruzija ... ?
- Nu ja, un Uzbekistāna un visas pārējās.
- No kurienes Tev radās tāda ideja?
- Nu kā, tur cilvēki izskatās mazliet savādāki, drusku tā kā ķīnieši, bet tomēr nē. Nu un tad, skatoties uz Tevi, es domāju, ka ...

otrdiena, 2009. gada 6. oktobris

Kjeeninja staaalji Vaacijas vidienee

Kaa jau labi zinaams, septembra viduu nedeelju biju laukos Vaacijaa savaa seminaaraa kopaa ar briivpraatioigajiem, kas uz Vaaciju sabrauksji no itaalijas, Krievijas, izraeelas, Turcijas, Norvegijas, Slovakijas, Ungarijas, Bosnijas utml.
Vairak ka vienu dienu man no ta neizdevas izvairities (un tad pat ar atrunu, ka dabuju caureju), tomer beigas viss nemaz tik negativi nebija:
vareju makslinieciski izpausties








pieriities pashgatavotu lazanju (pirmo reizi muzja man skjita, ka tas ir kas garsjigs!)









apspriesties, sudzeties un beigas procesijaa apglabat seminaru (seminar tot machen)