Belgijas pecgarsa

Belgijas robezhu skjersojam ceturtdienas pecpusdiena, skjiet, ap plkst 17:30 - Attalums no Berlines lidz Leuwen (pilseta pirms Briseles) uzbrauktuvei uz lielcelja pieveikt nedaudz vairak ka 8 stundas ar vienu masjinu. Shoferis - franciski runajoshs alzhirietis, kas no Berlines uz Parizi ik nedelju parvada Rolls Royce detaljas, ir neticami jauks un izpalidzigs, tikai ... es nerunaju franciski, vinjsh - nedruscinj angliski, vai vaaciski. Ar saviem pieciem vardiem francju valoda pa celjam ne tikai nodibinu komunkaciju, bet ari iemacos paris jaunus vardus :)

Protams, viss jau nevar beigties tik veiksmigi, kaa saacies - ar Ljenu izkaapajm bendziintankaa, kura laipnais darbinieks mums paraada virzienu un saka, ka Leuwen ir 7 km attaluma. Nu neko darit, somas plecos un solojam laimigas. Ieejot pilsetinja, parsteidz uz katra otra stura mirgulojosi policijas, vai ambulances prozjektori, kas izgaismo miniaturas ielinjas ar miniaturajam majiinjam, kuras ir miniaturi veikalinji, kuros pardod miniaturu un dargu, bet ljoti garsjigu alu. Lai nokljuutu Boortmeerbeek, kur mezja vidu, kada skautu skjuunii notiek Loesje Board meeting, mums, protams, dazjadu parpratumu rezultata neizdodas nokjert nekada veida transportu, toties jauka pastaiga cauri visai gliitajai pilsetelei un stundu ilgi flaamu noverojumi rezultejas personiskaja (Loesje) taksometra.

Ierodamies skautu skjuunii (kur ir pamatigas problemas ar apkuri un fliizju griida), un tur pireksja - tik daudz jauku, milju seju, jau atverts alinjus un Loesje stila pagatavotas savdabigas vakarinjas (kuskuss ar sautetiem un svaigiem darzenjiem un kaut ko nenosakamu :) ).
Pati tiksjanas ir neticami produktiva un radosja, dazjadas diskusijas un praata veetraas tiek pienjemti ari manai nakotnei saistosji lemumi par zjurnalu MASHTA un citam svarigam lietam.

Taa kaa sjii ir mana pirma reize Belgija, tad par mazpilsetas ainijam atminja specigak iespezjas paaris Briselee pavadiitaas stundas, gaidot nakts autobusu uz Berliini. Belgija kopuma ir viena no tirakajam valstim, kadas nacies saja Eiropas nosturi redzet, miniaturas majinjas un haotiskas norades, ka ari alus ir mana Belgijas vizitkarte. Vecpilsetas mazajas ielinjas sestdienas vakara ir taads dziiveliigums, ka gribas to sapakot un njemt lidzi uz Berlini. Nejaushi ieklistam ari krasaini izgaismotaja delikatesju restoranu kvartala, kura sjauras ielinjas pieblivetas ar miniaturiem restoraninjiem. To ipasjnieki pievilina gardezjus ar svaigu juras velsju stendiem, nelielam degustacijam, rozem. Nudien, burzuaa :) Ikkljustam no skaista, bet nesamerigi darga un turistu apsesta vecpilsetas centra, lai stura kafejnica izbauditu vel pedejo belgijas alu, mirkli Briseles atmosferas, un tad skrietu talak uz autobusa pieturu. Uzklabinu ermigu pastkarti uz majam un aizdomajos par jautajumu, ko Jaron man jautaja vairakas reizes - `Ko es darisju pec sji gada?´ Es vel neesmu izvelejusies planu A, B, C ..., vai Z, bet tiesji tapec esmu sjeit.